«My pastanavili, što na formie budzie vyšyvanka, — skazaŭ Bieražkoŭ. — Ja ŭžo adkryju sakret u hetym intervju, što sam łahatyp budzie vyšyvankaj, u asnovie jakoj budzie adzin z elemientaŭ azbuki biełaruskaha arnamientu. Niekalki dyzajnieraŭ pracuje nad hetym rašeńniem. My abiarem najlepšy varyjant. Vynikovy łahatyp budzie arhanična ŭpisany ŭ hulniavuju formu, u trenirovačnuju, i navat u śpiecyjalnuju liniejku adzieńnia, jakuju płanujem raspracavać.
My chočam, kab užo na matč suprać zbornaj Francyi [pieršy matč adboračnaha turniru čempijanatu śvietu, projdzie 4 vieraśnia — NN] ludzi pryjšli ŭ vyšyvankach.
Pierad nami pastaŭlena zvyšzadača. U nas budzie prezientacyja formy. Ludzi, jakija niešta razumiejuć u hetym, buduć padrabiazna raspaviadać ab našaj vopratcy.
Kožny znak biełaruskaha arnamientu adkazvaje niejkim paniaćciam: ahoń, bahaćcie, duša, viasna, žyćcio, uradžaj. U kožnym paniaćci jość svaja fiłasofija. Čałaviek, jaki adziavaje majku z arnamientam, aduchaŭlajecca z hetaj idejaj.
Ja ŭpeŭnieny, navat kamanda budzie hulać pa-inšamu.
U nas nie budzie prosta niejkaja zakaručka abo adzinkavaje dyzajnierskaje rašeńnie. Heta budzie mienavita histaryčny i hrafičny simvał, jaki nasili našy prodki i pralivali kroŭ za jaho. Hety simvał budzie napoŭnieny sensam. Upeŭnieny, što jon dapamoža i zaŭziataram, i samoj zbornaj».
— Ci płanujucca ŭ suviazi z historyjaj pa brendu maštabnyja miedyjnyja prajekty?
— Abaviazkova. Biez hetaha nijak.